2011. gadā es pabeidzu kinoloģiskos kursus un 2011. gada decembrī piedzima mūsu pirmais metiens. No šā metiena mēs atstājām sev meitenī CHIDIMMA Adanna Ajumpaa (Rozi), kura parādīja labus rezultātus ne tikai dažādu izstāžu ringos, tai skaitā divreiz vinnēja kopējo kucēnu BESTu un ieguva otro godalgotu vietu visu suņu šķirnu kucēnu topā LKF TOP DOG 2012. Turklāt Rozi ir veiksmīgi parādija sevi suņu skriešanas sacensībās, īsā laika posmā kļūstot par valsts Čempionu kursingā.

2013. gada vasarā pie mums dzima otrs metiens - no Palikas, bet 06.decembrī FCI tika reģistrēta audzētava AJUMPAA (reģ.Nr.21/13). Tātad 2013.gada 06.decembrī mēs oficāli kļūstam par audzētavu AJUMPAA. Šī ir mūsu oficālā dzīmšanas diena!

Mēs ilgi domājām, kādu nosaukumu dot audzētavai, bet risinājums nāca pats par sevi. Protams, ka audzētavas vārdam bija jābūt saistītam ar mūsu suņiem - līnijas veidotājiem. Tā radās nosaukums - JUM - Aresvuma JUMba Jafari, PAA - Aresvuma PAA-Palika. Bet pirmais burts "A" tas ir par godu Afrikai - mūsu šķirnes dzimtenei un tieši "A" ir pirmais burts audzētavai kurā piedzima mūsu Žumba un Palika - ARESVUMA.

Mums bija tikai divi metieni, bet mūsu bērniem jau ir daži sasniegumi:

- Benelux junior winner 2014, Latvian Junior Winner 2013
- "Heike Will Memorium Trophy" - specializētas RR izstādes BOB
- Luksemburga Jaunais Čempions
- Latvijas Jaunais Čempions х 4 || Latvijas Čempions х 2
- Igaunijas Jaunais Čempions|| Igaunijas Čempions
- Lietuvas Jaunais Čempions х 2 || Lietuvas Čempions
- Baltijas Jaunais Čempions || Baltijas Čempions
- Krievijas Jaunais Čempions || Krievijas Čempions х 2
- Baltkrievijas Čempions
- Slovēnijas Čempions
- CACIBx3

 

BIG-1х3, BIG-2х2, BIG-3х2, juniorBISs-1х2, puppyBISs-1х2, puppyBIS-1x2!!!
2012. gadā Top kucēns - 2. vieta

Kursings:

- kursinga "Kluba Uzvarētājs 2013" (Latvija)
- 3. vieta kursinga sacensības starp RR (Niderlandi)
- CQLx4, CACLх2, divi Latvijas Čempiona kandidāti

Par mums

Laikam, pat vis drīzāk, stāsts par rudās laimes paradīšanos musu ģimenē sākās, ar to brīdi, kad man ļoti sagribejās, lai mana meitiņa augtu kopā ar kādu dzīvu radību, par kuru mēs rūpētos kopā. Iespējams tas ir smieklīgi, bet mūsu pirmā ģimenes apspriede beidzās ar manas trīsgadīgās meitņas Līnas vardiem: „Neraudi mammīt! °Kad es izaugšu liela, es noteikti nopirkšu Tev bruņurupucīti!”

Pagāja pavisam nedaudz laika un kādu dienu, atverot durvis, mēs ar Līnu gandrīz nomiram aiz laimes, ieraugot uz sliekšņa mūsu tēti ar būrīti rokās, kurā sēdēja pelēks kāmītis! Vārdu nenācās ilgi domāt! Jaška, protams Jaška! Tā sauca kāmīti no manas bernības, kurš dzīvoja pie maniem vecvecākiem. Un tomēr gadu velāk man izdevās pierunāt vīru, un mūsu mājā parādijās krievu zilais kaķis vārdā Cēzars Zilā Migla, mums vienkārši Cezka!

Cezka kļuva par visas ģimenes mīluli, viņš bija ļoti mīligs un tajā pašā laikā viņam bija īsta kaķa instinkti, ar viņu varēja spēlēt pat paslēpes. Bet mēs palaidām garām ļoti svarīgu momentu, nepamanot ļoti nopietnas slimibas pirmās izpauzsmes, palaidām garām laiku un aiz nezināšanas un pieredzes trūkuma, griezāmies pie nepareizā speciālista... Cezka nomira, kad vinam bija tikai trīs gadi, nomira no akmeņiem urīnpūslī, burtiski nedēļas laikā.... Līna tobrīd viesojās pie savas tantes, un mēs pateicām viņai šo bēdīgo vēsti pa telefonu. Mājās bija tukšums, nebija mazās pelēkās astītes, kas visur sekoja man....

Pagāja divas nedēļas, mājās atgriezās Līna, un, stāvot durvju priekšā, viņa teica: „Man liekās, ka tulīt atvērsies durvis un tur mani sagaidīs Cezītis!” Viņai bija gandrīz taisniba: durvis atvērās, un viņu sagaidīja mazs melns kamolītis Aļuška! Mūsu meitiņai bira asaras, viņa paņēma mazo kunkuliti un piespieda sev cieši-cieši klāt!

Jā, laikam, ar Cezka nāvi mūsos kautkas apgriezās... Pēc diviem menešiem pie mums no Maskavas atbrauc kanādas sfinksa kaķēns. Tagad viņi ir divi – Aļuška un Asjuška! Tagad tiešām sākās stāsts, par rodēzijas ridžbeka ienākšanu mūsu ģimenē! Kopā ar kaķēnu audzētāja mums uzdāvināja žurnālu „Kaķis un Suns”, uz tā vāka es pirmo reizi mužā ieraudzīju rodēzija ridžbeku! No vāka uz mani iskatijās suns ar ļoti gudrām un nedaudz bēdīgam acīm, ar neparastu svītru uz muguras dēvetu par ridžu. Kaut arī pēc diviem gadiem mūsu ģimenē ienaca taksis, domas par ridžbeku mani nepameta! Tika pirkti visi žurnāli, kuros bija vismaz kaut kas par ridžbekiem, tika izlasīta S.Karlsona grāmata, apmeklētas daudzas izstādes. Sapnis sāka piepildīties sākot to brīdi, kad iepazināmies ar Svetlanu, audzētavas „ARESVUMA” īpašnieci, kurai tajā laikā jau bija četri ridžbeki. Sākumā bija sarakste un telefona sarunas, velāk tikšanās ar Svetlanu Rīgā. Un mans sapnis piepildijās!!! 2007. gada jūnijā no audzētavas „ARESVUMA” pie mums atbrauca Aresvuma Zhumba Zhafari, par ko es ne vienu mirkli pa visu šo laiku nēesmu nožēlojusi. Jo vairāk laika paiet no dienas kad viņš ieradās mūsu mājā, jo vairāk mēs pārliecināmies, ka rodēzijas ridžbeks ir mūsu šķirne!

Ridžbeks – aktīvs, jautrs, milīgs un ļoti ziņkārīgs suns. Kaut arī saka par ridžbekiem, ka viņi ir „lauvu mednieki”, mājās mūsu Žumba ļoti labi satiek ar mūsu diviem kaķiem. Arī ar mūsu taksīti viņi dzīvo ļoti saticīgi, neskatoties uz to, ka abi ir puiši. Tomēr ridžbekiem tiešām ir savs viedoklis par daudzām lietām un pirms izpildīt saimnieka lūgumu, ne vienmēr, bet dažreiz viņa acīs ir lasāms „darīt vai nedarīt, es laikam nedaudz padomāšu....”

Mūsu ģimenei, pateicoties Žumbam, parādījās jauns hobijs, mēs visi aizrāvamies ar izstādēm. Izrādījās, ka tas ir ļoti interesanti un aizraujoši.

Un protams man parādijās jauns sapnis! Kā saka rodēzijas ridžbeku saimnieki un audzētāji „viens ridžbeks labi, bet divi labāk”! Tagad mums ir divi rodēzijas ridžbeki! 2009.gada jūnijā pie mums atbrauca Aresvuma Paa-Palika!

Paldies par manām rudām saulitem un atbalstu it visā mūsu audzētājai Maļiņņikovoj Svetlanai! Paldies vīram Igoram par sapratni un atbalstu! Milzīgs paldies manai meitai Līnai par rūpēm un ikdienas pastaigām, neskatoties uz laika apstākļiem, ar mani un mūsu četrkājainajiem draugiem!